Mandelas efekts jeb kā mūsu smadzenes vienojas kopīgos melos

Iztēlojieties “Monopola” spēles tēlu – tā dēvēto Monopola vīriņu.

Vai viņam ir monoklis? Ja prātā redzat vīriņu ar monokli, tad, patiesībā, kļūdāties. Viņš nekad nav bijis attēlots ar monokli. Un, ja tas pārsteidz, jūs neesat vienīgais. Daudziem cilvēkiem ir tieši tāda pati nepareiza atmiņa.

Šāda parādība sastopama arī saistībā ar citiem tēliem, logotipiem un citātiem. Piemēram, daudzi ir pārliecināti, ka Pokémon tēlam Pikaču ir aste ar melnu galu, lai gan patiesībā tā nav. Tāpat plaši izplatīts ir priekšstats, ka “Fruit of the Loom” logotipā ir attēlots raga formas grozs jeb pārpilnības rags (cornucopia), kaut gan tas nekad tur nav bijis.

Šo parādību, kad liels skaits cilvēku kopīgi atceras vienu un to pašu nepareizo vizuālo detaļu popkultūrā plaši pazīstamos objektos, sauc par Mandelas efektu. Cilvēkus mulsina fakts, ka viņu kļūdainās atmiņas sakrīt ar citu cilvēku atmiņām, jo parasti tiek pieņemts, ka atmiņas ir subjektīvas un balstītas individuālā pieredzē. Tomēr pētījumi liecina, ka cilvēki mēdz atcerēties un arī aizmirst vienas un tās pašas lietas neatkarīgi no personiskās pieredzes daudzveidības. Turklāt šī līdzība attiecas ne tikai uz patiesām, bet arī kļūdainām atmiņām.

Kas ir Mandelas efekts?

Terminu “Mandelas efekts” ieviesa paranormālo parādību pētniece Fiona Brūme (Fiona Broome), kura atklāja, ka viņa kopā ar daudziem citiem atminas, kā bijušais Dienvidāfrikas Republikas prezidents Nelsons Mandela miris 1980. gados cietumsoda izciešanas laikā, lai gan patiesībā Mandela tika atbrīvots 1990. gadā un nomira 2013. gadā.

Laika gaitā internets tika pārpildīts ar dažādiem Mandelas efekta piemēriem. Starp tiem ir bērnu grāmatu sērijas “The Berenstain Bears” nosaukums, ko bieži kļūdaini atceras kā “Berenstein”, kā arī “Zvaigžņu karu” tēls C-3PO, kuru daudzi atceras ar divām zelta krāsas kājām, lai gan patiesībā viena no tām ir sudrabota.

Šo kļūdaino atmiņu spilgtums un konsekvence dažiem cilvēkiem šķiet tik neizskaidrojama, ka Mandelas efekts kļuvis par augsni sazvērestību teorijām, tostarp idejām par paralēlām realitātēm vai alternatīvām dimensijām. Tieši šī iemesla dēļ zinātniskajā literatūrā Mandelas efekts līdz šim galvenokārt pētīts kā piemērs tam, kā internetā izplatās sazvērestību teorijas, nevis kā patstāvīga atmiņas parādība.

Mandelas efekts kā atmiņas fenomens

ASV Kognitīvās psiholoģijas pētnieces Deepasri Prasad un Wilma Bainbridge pievērsās šim jautājumam no cita skatpunkta – kā atmiņas mehānismu izpausmei. Viņas uzskatīja, ka tieši vizuālais Mandelas efekts, kas saistīts ar ikoniskām, plaši atpazīstamām bildēm, var sniegt būtisku ieskatu nepareizu atmiņu veidošanās procesos.

Lai noskaidrotu, vai Mandelas efekts patiešām pastāv kā stabila parādība, pētnieces veica eksperimentu, kurā dalībniekiem tika parādītas trīs viena un tā paša attēla versijas. Viena no tām bija pareiza, bet divas – apzināti modificētas. Dalībniekiem bija jāizvēlas pareizais variants. Eksperimentā tika iekļauti 40 dažādi ikoniski attēli, tostarp C-3PO, “Fruit of the Loom” logotips un Monopola vīrs.

Attēls no pētījuma: “The Visual Mandela Effect as evidence for shared and specific false memories across people”

Pētījuma rezultāti, kas publicēti žurnālā Psychological Science, parādīja, ka septiņu attēlu gadījumā dalībnieki uzdevumu izpildīja ārkārtīgi slikti – pareizo attēlu izvēlējās tikai aptuveni 33 % gadījumu vai pat vēl retāk. Turklāt šajos gadījumos cilvēki konsekventi izvēlējās vienu un to pašu nepareizo variantu, nevis kļūdījās nejauši.

Dalībnieki turklāt bija ļoti pārliecināti par izdarīto izvēli, neskatoties uz to, ka viņu atmiņas bija kļūdainas. Šie rezultāti sniedz pārliecinošus pierādījumus tam, ka Mandelas efekts ir reāla un konsekventa atmiņas kļūda.

Šī parādība izrādījās noturīga dažādos atmiņas testēšanas veidos. Pat tad, ja cilvēkiem tika parādīta pareizā attēla versija, jau pēc dažām minūtēm viņi atkal izvēlējās nepareizo. Līdzīgi rezultāti tika iegūti arī tad, kad dalībniekiem tika lūgts pēc atmiņas uzzīmēt šos tēlus – zīmējumos atkārtojās tie paši nepareizie elementi.

Nav viena universāla izskaidrojuma

Kas izraisa šīs kopīgās kļūdainās atmiņas? Pētījuma autores secināja, ka to nevar izskaidrot ar vienkāršiem vizuāliem faktoriem, piemēram, krāsu vai spilgtumu. Tika analizētas arī acu un peles kustības, lai noskaidrotu, vai cilvēki vienkārši nepievērš uzmanību noteiktām attēla daļām, piemēram, Pikaču astei. Taču pat tad, ja dalībnieki tieši skatījās uz pareizo detaļu, viņi tūlīt pēc tam izvēlējās kļūdaino variantu.

Lielākajā daļā gadījumu arī neapstiprinājās, ka cilvēki iepriekš būtu redzējuši nepareizās attēlu versijas un vienkārši tās atcerētos. Tas liecina, ka Mandelas efektam, visticamāk, nav viena universāla cēloņa.

Dažādi attēli var izraisīt šo efektu dažādu iemeslu dēļ. Dažos gadījumos kļūda izskaidrojama ar iepriekšējām gaidām par to, kā attēlam “vajadzētu” izskatīties, citos – iepriekšējā vizuālā pieredze vai vispārīgi priekšstati par pasauli. Piemēram, C-3PO gadījumā pētnieces norāda, ka medijos visbiežāk redzama tikai tēla ķermeņa augšdaļa.

Tomēr fakts, ka noteiktiem ikoniskiem attēliem var pierādīt konsekventas un kopīgas kļūdainas atmiņas, liecina par ko būtisku: daļa no tā, kas veido mūsu nepareizās atmiņas, ir atkarīga no kopējās vides un popkultūras konteksta, nevis tikai no individuālās, subjektīvās pieredzes.

Šis raksts ir pārpublicēts un tulkots no oriģinālavota:

https://theconversation.com/new-study-seeks-to-explain-the-mandela-effect-the-bizarre-phenomenon-of-shared-false-memories-188269

Rakstā norādītais pētījums pieejams šeit: https://osf.io/preprints/psyarxiv/nzh3s_v1